Forehand ir viens no svarīgākajiem sitieniem tenisā. Ar to tiek veidots uzbrukums, izdarīts spiediens uz pretinieku un gūti punkti. Taču pat spēlētājiem ar labu līmeni bieži vien rodas vienas un tās pašas problēmas: vēla bumbiņas satveršana, vāja kāju darbība un slikta dziļuma kontrole.
Parasti problēma nav sitiena tehnikā, bet gan nepareizā sagatavošanās un sliktā kustībā uz bumbu. Tāpēc treniņiem jābūt pēc iespējas atkārtojamiem. Un šeit tenisa mašīna dod lielu priekšrocību: tā padod vienādas bumbas ar vajadzīgo ātrumu, dziļumu un rotāciju, ļaujot mierīgi strādāt pie konkrēta elementa.
Tālāk ir pieci vingrinājumi, kas palīdzēs uzlabot forhendu.
1. Agrīna saskarsme ar bumbu
Viena no biežākajām kļūdām ir tā, ka spēlētājs bumbiņu uzņem pārāk vēlu. Kontakta punkts ir pārāk tuvu ķermenim, tāpēc sitiens zaudē spēku un kontroli. Bumbiņa sāk lidot tīklā vai pārāk īsā trajektorijā.
Lai trenētu šo sitienu, treneris, partneris vai tenisa mašīna padod vidēja ātruma bumbiņas uz forhendu. Ja izmanto mašīnu, labāk uzlikt mērenu ātrumu un vienādu bumbiņas dziļumu. Tas palīdz koncentrēties tieši uz kontakta punktu.
Spēlētāja uzdevums ir ātrāk sagatavot raketi un sagaidīt bumbiņu nedaudz sev priekšā. Svarīgi ir nevis pēdējā brīdī stiepties ar roku, bet laicīgi ieņemt pozīciju.
Tenisa mašīna ir īpaši noderīga, jo tā ļauj veikt desmitiem vienādu atkārtojumu pēc kārtas. Tieši šāda atkārtošana visstraujāk izlabo novēloto kontaktu.
2. Kāju darbība pēc sitiena
Daudzi spēlētāji labi sit pirmo bumbu, bet pēc tam paliek uz vietas, un nākamais sitiens ir jāveic no neērtas pozīcijas.
Šajā vingrinājumā ir svarīgi ne tikai atvairīt bumbas, bet arī pareizi pārvietoties pēc katra sitiena. Pēc forehand sitiena spēlētājs atgriežas sākuma pozīcijā un gatavojas nākamajai bumbai ar split step.
Ar tenisa mašīnu šis vingrinājums kļūst īpaši efektīvs, jo iespējams iestatīt bumbiņu padevi uz dažādām laukuma vietām, piemēram, pārmaiņus uz forhenda līniju un diagonāli. Spēlētājam visu laiku jāstrādā ar kājām un ātri jāatjaunojas starp sitieniem.
Sākumā labāk trenēties mierīgā tempā. Galvenais mērķis ir sajust pareizo kustību ritmu.
3. Dziļuma kontrole
Īsās bumbas ir amatieru lielākā problēma. Tās dod pretiniekam laiku un iespēju uzbrukt.
Lai trenētu dziļumu, var sadalīt kortu zonās un likt uzdevumu trāpīt tuvāk gala līnijai. Sitieni tiek izpildīti vidējā tempā, bez mēģinājuma sist maksimāli spēcīgi.
Tenisa mašīna ir ļoti noderīga, jo tā var nodrošināt vienādu serves dziļumu un trenēt vienu un to pašu sitienu 20–30 bumbiņu sērijās. Spēlētājs sāk labāk izjust trajektoriju un saprast, cik daudz griešanas un augstuma virs tīkla ir nepieciešams.
Dziļums nav tikai spēka jautājums, bet arī līdzsvara, kāju darbības un pareizas svara pārnešanas jautājums.
4. Sitiens caur ķermeni
Dažreiz forhends izskatās saspringts, jo spēlētājs sit pārsvarā ar roku. Rezultātā sitiens ir nestabils un roka ātri nogurst.
Šis vingrinājums palīdz sajust ķermeņa darbību. Spēlētājs izpilda forhendu no atvērtas pozīcijas un koncentrējas uz plecu pagriešanu un svara pārnešanu caur ķermeni sitienā.
Ar tenisa mašīnu ir ērti trenēt šo elementu lēnā tempā. Vienādi sitieni ļauj nedomāt par bumbas lasīšanu un pilnībā koncentrēties uz kustību mehāniku.
Pat dažas minūtes šādas atkārtošanas var būtiski mainīt sitiena izjūtu. Forehand kļūst brīvāks un spēcīgāks bez liekas piepūles.
5. Divas bumbas pēc kārtas
Kad spēles temps pieaug, daudzi sāk nokavēt bumbu. Sitiens kļūst īsāks un sitiena kvalitāte krītas.
Šajā vingrinājumā treneris vai mašīna padod divas bumbas pēc kārtas ar nelielu pauzi. Otrajai bumbai jābūt ātrākai vai dziļākai par pirmo. Spēlētājam ātri jāatgūstas no pirmā sitiena un jānotur tāda pati tehnika otrajā.
Mūsdienu tenisa mašīnas ļauj automātiski programmēt šādas secības, kas ir ļoti noderīgi, lai trenētu spēles ritmu un sagatavotos ātrām izspēlēm.
Kāpēc treniņi ar tenisa mašīnu dod ātrus rezultātus
Tenisa mašīnas galvenā priekšrocība ir atkārtojamība. Spēlētājs saņem lielu skaitu vienādu bumbiņu un var mierīgi koncentrēties uz vienu tehnikas elementu.
Un, protams, mašīna palīdz:
- palielināt sitienu skaitu treniņā;
- ātrāk labot kļūdas;
- trenēties bez pastāvīga partnera;
- pakāpeniski palielināt vingrinājumu ātrumu un sarežģītību.
Lielākā daļa no forehand problēmām nav saistītas ar roku, bet gan ar sagatavošanos sitienam un kāju darbību. Regulāri strādājot pie šiem elementiem, forehand kļūst stabilāks, dziļāks un pārliecinošāks jau pēc dažām nedēļām.